Cilvēka dabas teorijas Āzijā un Eiropā II: Eiropas filosfiskās antropoloģijas tradīcija

Semināra otrās daļas piecās lekcijās pievērsīsimies Eiropas filosofiskās antropoloģijas tradīcijai: cilvēka dabas filosofiskajai analīzei, jautājumi par to, kas raksturo cilvēkus atšķirībā no cita veida radībām un lietām. Cik lielā mērā mēs esam Atēnu-Romas-Jeruzālemes (mūslaikos Parīzes-Londonas-Vīnes) tradīciju mantinieki? Aplūkosim, ko par cilvēka dabu domāja un rakstīja senajā Grieķijā un Romā (Platons, Aristotels; hellēnisms: stoicisms, epikūrisms un skepticisms; 1.lekcija), kristīgā tradīcīja un tās teologi (Svētais Augustīns un Akvīnas Toms; 2.lekcija), Tomass Hobss un Žans Žaks Ruso (3.lekcija), 19.gs. “aizdomu meistari” (Kārlis Markss, Čārlzs Darvins, Frīdrihs Nīče, Zigmunds Freids; 5.lekcija), kuru priekšstatu mantinieki 20. un 21. gadsimtā esam mēs (postmodernais skepticisms, kognitīvā zinātne un cilvēka dabas bioloģiskais redukcionism; 5. lekcija), kas turpina diskutēt par cilvēka iedabu un to, ko no cilvēka var sagaidīt.